Pirmais Lašu pilskalnu 1889. gadā ir apsekojis A.Bīlenšteins. Viņš jau norāda, ka zem skaistās pils knapi saskatāms agrākais pilskalns, jo muižas īpašnieks licis apmūrēt mūri tam apkārt. Tādējādi pirmatnējais uzkalns praktiski nesaglabājies.4 Pēc Bīlenšteina šo pilskalnu apsekojis E.Brastiņš 1924. gadā, kurš to iekļāvis savā otrajā grāmatā par Latvijas pilskalniem, kas veltīta Zemgalei un Augšzemei5 . Viņš par pilskalna stāvokli izsakās līdzīgi kā Bīlenšteins6 . Pēc 2. Pasaules kara pilskalns apsekots vairākkārt, bet visprecīzākās ziņas sniedz J.Graudonis, kurš norāda, ka pilskalnā redzamas drupas no bijušās pils, kā arī kolhoza vajadzībām uzceltās ēkas – kalte, darbnīcas u.c.7 Kā arī J.Urtāns, kurš 1995 gadā apsekojot raksta, ka bez augstākminēto ēku paliekām pilskalnā ierīkota arī estrāde ar asfaltētu deju grīdu un, ka ZA A nogāzē, kur atradušās kolhoza ēkas, ir ieraktas vairākas benzīna mucas, tādējādi pilskalns ir ļoti stipri izpostīts un, ka pilskalna aizsardzības sistēmas ir nopostītas pilnībā 8.
Pats pilskalns ~ 70 – 80 x 40 – 50 m, bet ļoti iespējams, ka tas bijis lielāks. Drošs kultūrslānis pilskalnā nav nosakāms, ja tas viss ir pārjaukts ar muižas palieku būvgružiem9 .
…
