Jēdziens, kas ir tiesības ir pastāvējis jau kopš senseniem laikiem. Joprojām tiesību zinātnieki vēl nav tikuši pie vienota jēdziena. Imanuels Kants ir tiecis, ka „juristi vēl meklē tiesību jēdzienu”. Savā ziņā tas tā arī ir. Mūsdienās ir ļoti daudzi un dažādi tiesību jēdzieni.
Akvīnas Toms ir uzskatījis, ka tiesības ir valdnieka griba.
Rihards Hukss, turpretī, ir sacījis, ka tiesības ir saprāta parādība, jo viss saprāts ir definēts kā tiesības.
Viljams Blekstons sacījis, ka tiesības ir pilsoniskās dzīves pamats. No tā jāsecina, ka tiesības ir pamats, pēc kā pilsoņi vadās organizējot savu dzīvi.
Rūdolfs fon Jērings ir sacījis, ka tiesības tomēr ir piespiedu normu kopums.
Manām, ka ir tik daudz un dažādi tiesību definējumi, kurus nevar viennozīmīgi apgāzt, jo katrā definīcijā ir sava taisnība. Iepazīstoties tiesībām, tad bieži vien tiesības definē kā:
dabas likumsakarības;
politiskais taisnīgums;
dievišķa parādība;
vispārīga, kopēja griba;
valsts priekšraksti;
paustā griba;
emocijas un citas lietas.
Daži no zinātniekiem ir apvienojušies savos uzskatos tā radot kopīgas tiesību skolas un tiesību doktrīnas. Ir tādas skolas kā:
vēsturiskā tiesību skola;
dabisko tiesību skola…
