Karnevāls – šim pasākumam ir rodamas sakarības mūsdienu tautas darbības pētījumos par rituāliem. Kā pirmais piemērs tekstā tiek minēti korgo kulti, kuros parasti tika ietverti ticējumi par eiropiešu iznīcināšanu vai padzīšanu un iezemiešu pārākumu pār eiropiešiem. Tātad jau 19.gs. beigās etnologi šo min kā tiešu karnevāla priekšteci. Šis korgo kultiem raksturīgais priekšstats, par to, ka nākotnē attiecības starp baltajiem un melnajiem apvērsīsies, kaut gan tam nebija nekādu reālu nākotnes plānu, tieši liecina par karnevālu esamību un saistibu ar rituāliem jau tad.
Interesants šķita karnevāls ar sociālā stāvokļa apvēršanas rituālu. Pat līdz mūsdienām ir saglabājusies karnevāliskā tradīcija dalībniekiem velkot pretējā dzimuma maskas, kaut gan tas sastopams dažos Rietumeiropas apvidos. Pagātnē šie maiņas rituāli tika veikti, ja cilts pamatteritorijai draudēja briesmas. Es saprotu, ka tādējādi mainot lomas tika domāts, ka kaut kam mainoties, notiks izmaiņas.
Viens no karnevālisko rituālu veidiem, lai sasniegtu līdzsvaru, bija apvienošana, piemēram, vīrieša un sievietes apvienošana laulībā pilnībai vai divu jebkuru citu polu apvienošanu vienā (bērni tērpti mirušo un dzīvo maskās) arī pilnības un līdzsvara sasniegšanas simbolika. Šādā veidā karnevāls pielietots ļoti nozīmīgas cilvēces rituālu procesos.
…
