„Dialoga „Menons” centrālā problēma ir jautājums par tikumu un zināšanām, kā arī par to iegūšanas ceļiem. Tikums [aratē] ir viens no svarīgākajiem Sokrata un arī Platona filozofijas jēdzieniem un dažādos aspektos tas iztirzāts daudzos Platona dialogos.
Sarunas gaitā izrādās, ka problēmu nav iespējams atrisināt, ja iepriekš nav noskaidroti precīzi un viennozīmīgi jēdzieni. Nedz zināšanas, nedz tikumu nevar iegūt mācīšanās ceļā. Tikumi pēc Platona domām, ir īpaša dievišķa labvēlība.”1
Dialogs iesākas ar Menona jautājumu Sokratam: „Vai tu, Sokrat, vari man pateikt, vai tikumu var iemācīties vai nē? Varbūt to nevar iemācīties, bet tas iegūstams ar vingrināšanos. Varbūt ne iemācāms, ne ar vingrināšanos iegūstams, bet cilvēkam tas dots no dabas, varbūt vēl citā kādā veidā.”…
