Agresivitātes izpausmes pusaudžiem skolas vidē

Secinājumi
1. Pusaudžu vecumā notiek ne tikai fiziskās un fizioloģiskās pārmaiņas, bet tās notiek arī intulektuālajā sfērā, kas ietekmē pusaudžu tālāko uzvedību. Arī bērnu identitātes meklējumi un vēlme pašapliecināties ir vieni no procesiem, kas var ietkemēt pusaudžu turpmāko rīcību un uzskatus.
2. Zinātniskajā literatūrā agresivitātei ir vairākas definīcijas, jo sociālie psihologi nespēj vienoties par vienu konkrētu. Taču ir viedokļi, kas par agresiju sakrīt.
3. Ir trīs agresijas izcelsmes teorijas, kuras izskaidro, kā cilvēkos veidojas agresivitāte. Tās ir: dziņu teorija, kas apskata agresivitāti kā instinktu; frustrācijas teorija, tajā agresivitāti nosaka tas, cik maksimāli cilvēks tiecas pēc savu mērķu sasniegšanas; agresija kā sociāli iemācīta uzvedības forma.
4. Agresiju var klasificēt ļoti dažādi, taču pēc tās izpausmes veidiem to iedala instrumentālajā agresijā, kas tiek veikta, lai sasniegtu mēŗķi, un naidīgajā agresijā, kuras mērķis ir ievainot pašu mērķi.
5. Agresija pusaudžiem var izpausties dažādos veidos, ko ietekmē dažādi faktori. Visbiežāk agresīva uzvedība tiek vērsta uz kādu no trijiem mērķiem: varas demonstrēšanu, uzmanības pievēršanu un atriebību.
6. Bez agresivitātes cilvēks nespētu iztikt, jo katru dienu savā veidā tā ir jāpielieto, lai kaut ko varētu sasniegt, taču katram ir jāprot sava agresivitāte un dusmas apvaldīt, lai tā neizpaustos uz citiem cilvēkiem, tātad nenodarot ne tikai sev pāri, bet arī sev apkārtējiem.
7. Pamatskolas „Rīdze” skolēniem visbiežāk savstarpējās attiecībās izpaužas verbālā agresija, tātad notiek pārējo vienaudžu apsaukāšana, izsmiešana, apcelšana. Tomēr dažu šo skolēnu vidū notiek arī fiziskā agresija, kas liecina par savstarpējiem uzbrukumiem, fizisku ietekmēšanu.
8. Daudzi pusaudži uzticas saviem vecākiem, tātad stāsta viņiem par to, kas notiek skolā, kāda ir pārējo klasesbiedru uzvedība. Tas liecina arī par labām ģimenes savstarpējām attiecībām - vecāku atbalstu, pietiekamu uzmanības pieveršanu. Tomēr ir skolēni, kuri labprātāk visus pāridarījumus patur pie sevis, rezultātā veicinot savu iekšējo agresivitāti, kas vēlāk var izpausties arī uz āru.
…