R.Blaumanis savā lugā vairāk izmanto stāstījuma un tēlojuma paņēmienus, jo bieži vien šajā lugā tika atklātas varoņu jūtas un domas un tika atklāts piedzīvotais varoņu dzīvē, „Viņa runā drusku vairāk un drusku jautrāk, nekā tas atraitnei ar sagrauztu sirdi pienākas.”; „Un atraitne ar sagrauzto sirdi apklāj vaigu ar baltu lakatiņu- lai neviens neredzētu, ka viņai nav asaru, ko noslaucīt.” Novelē ir vairāk dialogu nekā monologu. Tēls neizsaka savas domas monologu veidā, bet gan ar kādu diskutējot un atklājot savas jūtas, šajā gadījumā Raudupietes un Kārļa dialogi, „Bet tā kā tu arī uz priekšu tāpat nāc uz mūsu māju, kā tu līdz šim nāci,” viņa saka. „Apciemo slimā krustēva vietā tagad viņa bāriņu. Tu redzi kā Matīsiņš tevi iemīlējis.” „Ir jau nu gan. Varēšu jau pa svētdienu atnākt...”.…
