-
Andras Manfeldes romāna "Adata" analīze
1.Kas veido literārā darba saturu ?
Literārajā darba ir aprakstīta galvenās varones bērnība, pusaudžu gadi un jaunība.
1.daļa- Bērnība un pusaudžu gadi. Atkarība no narkotikām. Tēmas: ciešanas, iekšējā pasaule, kura skaļi apzinās to, cik tas ir slikti, reizē arī bezspēcība . Bailes no tā, ka citas pasaules vairs nav, ir tikai magoņu pasaule, bezapziņas stāvoklis. Pats svarīgākais dabūt dienas devu, tā bija tā brīža laime. Citāts: „Žilete, marles saite, tukša sērkociņkastīte, metāla bļodiņa, šprice, laimei vajag tik maz. Un magones. Mana jēga, mana brīvība, tas nekas, ka tikai šodien.”Darba saturu virza tas ,ka galvenajai varonei ir vēlme izglābties, gūt labumu no pasaules, nevis būt it kā mirušai, patiesībā vēl dzīvai esot. Vēlme būt laimīgam un pavadīt pilnvētrīgu dzīvi. Galvenās varones iekšējās pārdomas par to, cik viņa ir bezspēcīga un saprogrammēta, esot kopā ar narkotikām.…
Šis darbs izraisa pārdomas par cilvēka dzīves ceļiem. Cik nevainīgi un varbūt pat negribot, cilvēks nokļūst šādā strupceļā, kurš atgādina par sevi visu dzīvi. Aizdomājos par to, ka ne jau vienmēr cilvēks pats ir vainīgs pie tā kādās sliedēs viņa ceļš aizrit. Manuprāt, tas lielā mērā rodas no tā, kādi ir viņa apkārtējie dzīves apstākļi, kā šajā gadījumā, bērns, kurš nav īsti laimīgs, māte cīnās ar patēvu, kurš ir dzērājs, mājas apstākļi nav spīdošākie, līdz ar to bērns meklē patvērumu, mieru, saprotošus vienaudžus kaut kur citur, kuri šajā gadījumā noveda pie lielas nelaimes. Tas man lika aizdomāties, cik ļoti svarīgi ir bērnam vairāk pievērst uzmanību, lai viņš nejustos vientuļš un pamests. Pēc manām domām narkomānus nevar saukt par vājiem cilvēkiem, bet gan drīzāk par ļoti nelaimīgiem. No malas skatoties, nekad nevar spriest kādēļ viņš tā sev dara pāri. Narkomāni tiek nosodīti kā sabiedrības melnais traips, taču daudz labāk būtu, ja pati sabiedrība aizdomātos, kas viņus līdz tam ir novedis un kā tiem palīdzēt.
