Zemestrīce ir zemes virsmas trīcēšana un drebēšana. Zemestrīces parasti rodas litosfēras plātņu sadures vietās. Spriegums palielinās, līdz viena no plātnēm beidzot gūst virsroku. Notiek straujš trieciens, kas izraisa zemestrīci. Šādas plātņu sadures parasti notiek 5-15 km dziļumā. Šo zemestrīces cilmvietas centrālo punktu sauc par hipocentru. Punktu uz Zemes virsas tieši virs hipocentra sauc par epicentru. Zemestrīces izraisītās svārstības Zemes slāņos sauc par seismiskajiem viļņiem. Spēcīgākie viļņi ir hipocentrā, bet, izplatīdamies tālāk, tie pavājinās.
Zemestrīce, geol., zemes mizas manāmu svārstību, kas notiek no iekšēju spēku darbības. Izšķir lēnu, vāji manāmu svārstību un zemes mizas slāņu ātru postošu pārvietojumu. Pēdējie ir zināmi zem zemes ciešā jēgā, zemestrīces cēloņi: nobīde, zemnoj mizas slāņu nosēšanās, iebrukumi izskalojumu dēļ un vispār ūdens darbības un vulkāniskas parādības. Pēdējie ir pavadāmi ar vodjanih tvaiku, gāžu, izdedžu, dubļu atdalīšanu. Zemes studēšanai ir apmierinātas īpašas stacijas (seismiski) ar aparātiem (ar seismometriem), kas atzīmē zemnoj mizas svārstību izplatīšanas ātrumu. Epicentrs, zemnoj virsmas punkts, kas guļ pār grūdienu un sitienu rašanās centru pie zemestrīcēm…
