Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 1.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 2.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 3.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 4.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 5.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 6.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 7.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 8.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 9.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 10.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 11.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 12.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 13.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 14.
  • Referāts 'Ķīnas filosofija', 15.
Darba fragmentsAizvērt

Konfūcisms
Konfūcisms radās 6.-5.gs.p.m.ē., Vienotās valsts sairšanas laikā (8.-3.gs.p.m.ē.). Konfūcijs (Kundzi, 551. – 479.g.p.m.ē.) ir senās Ķīnas lielākais filozofs, ētiski politiskas mācības pamatlicējs. Konfūcijs atteicies no valsts dienesta pienākumiem, ilgus gadus viņu pavadībā ceļojis pa dažādām valstīm senās Ķīnas teritorijā, lai ieviestu savu mācību dzīvē. Neatradis atsaucību, viņš atgriezies dzimtajā pusē un dzīves pēdējos gadus veltījis savas mācības izklāstīšanai un izskaidrošanai savu daudzo sekotāju saimē.13 Viņš cēlies no aristokrātiskas dzimtas, agri zaudēja tēvu, un, tā kā ģimene bijusi visai trūcīga, viņam labu laiku nācies izjust dzīves grūtības. Jau apmēram trīsdesmit gadu vecumā viņam bijuši daudzi mācekļi, kurus saistījušas Konfūcija zināšanas par senajām grāmatām. Pusmūža gados Konfūcijs pameta valsts darbu un kopā ar saviem mācekļiem devies klejojumos pa Ķīnas valstiņām, lai pārliecinātu to valdniekus iedzīvināt sabiedrībā viņa atziņas. Pasaule, sabiedriskā situācija, kas šajā laikā paveras Konfūcija acīm, ir pasaule „bez dao”. Pēc viņa pārliecības, tā ir nomaldījusies no patiesā ceļa, sākusi sairt. Tiek ignorētas gadu simtos pastāvējušas sabiedriskās dzīves normas, apšaubītas autoritātes. Konfūcijs vēlas atjaunot „ceļu” Ķīnas valstī.14 Konfūcismam bija izšķiroša loma ķīniešu pasaules uzskata veidošanā un kurš bija valdošais Ķīnā līdz pat vēlajiem viduslaikiem. Konfūcijs mācīja ne tikai to, ka cilvēka likteni nosaka Debesis, bet aicināja cienīt vecākus, priekšniekus, valdniekus. Mācīja bez ierunām pakļauties viņu rīkojumiem un saglabāt pastāvošo kārtību. Konfūcija mācība kļuva par Ķīnas ideoloģijas pamatu līdz pat Ķīnas revolūcijai 1913.gadā.15 Konfūcija mācībā par galveno tiek izvirzīta tradīcija. Konfūcija galvenais izpētes objekts ir cilvēks. Viņa svarīgākā tēze ir: „Nedari otram to, ko tu nevēlētos sev.” Viņa teksti nav saglabājušies, bet mācība apkopota darbā „Pārrunas un spriedumi” jeb „Lunjui ”. konfūcisms ir politiski ētiska mācība nevis reliģija, jo ignorēja Dieva eksistenci.16 Konfūcisms tiecas apliecināt cilvēka veidoto, kultivēto.

Autora komentārsAtvērt
Atlants