1937.gada Civillikums

Secinājumi
Civillikums tika pieņemts 1937. gada 28. janvārī, bet stājās spēkā 1938. g. 1. janvārī, izņemot 1. panta otro daļu, kas stājās spēkā jau 1937. g. 1. oktobrī. To arī devēja par „Kārļa Ulmaņa civillikumu”.
Līdz civillikuma izstrādāšanas civiltiesības veidoja nevis vienotu sistēmu, bet „tiesību peļķes”. Latvijā darbojas pavisam pretrunīgie civiltiesību akti
Civillikuma pieņemšanas nepieciešamība bija saistīta ar autoritāro režīmu Latvijā. Izstrādot civillikumu K. Ulmanis gribēja panākt vienlīdzību, un teica: „Viens likums – viena taisnība visiem”.
Jaunajā civillikumā dominēja rietumu tiesību principi, pie kam vietumis bija paturēti no ģermāņu tiesībām mantotie principi. Svarīgākās pārmaiņas izdarīja ģimenes un mantojuma tiesībās. Ģimenē sievu tiesību ziņā nostādīja līdzās vīram. Lietu tiesībās svarīgākais jauninājums bija viduslaikos radītā dalītā dalītā īpašuma atmešana.
Civillikuma normas bija cieši saistīti ar Civilprocesa nolikuma un Notāriāta nolikuma normām. Grozot vienas bija jāgroza arī otras.
Civillikums tika iedalīts 4 daļās:
1. ģimenes tiesības;
2. mantojuma tiesības;
3. lietu tiesības;
4. saistību tiesības.
…