Krišjāņa Barona dzīves noslēgums
11909.g Mīlgrāvī tiek uzcelta Burtnieku māja priekš latviešu rakstniekiem un pirmais uz to tiek aizvests Barons. Šeit Barons nodzīvo dažas dienas un pārdzīvo pašu asāko kara laiku un šajā mājā mirst viņa dzīvesbiedre un viņš paliek viens.
Kad tika dibināta Latvijas valsts Barons tiek iecelts par Latvijas Universitātes goda biedru un viņam tiek piespriesta pietiekoša pensija no valsts līdzkeļiem. 1919.gadā viņš atkal sāk dzīvot sava dēla ģimenē un vasaras pavada Siguldā, valdības piešķirtā īpašumā Gaujas krastos.
Barons mirst 1923.gada 8.martā, Rīgā 88 gadu vecumā. Viņa bērēs piedalās lielas ļaužu masas un paglabāts viņš tiek Ģertrūdes kapos blakus Valdemāram un Brīvzemniekam. Viņa kapu rotā zaļš mauriņš, ievērojot viņa paša vēlējumu:
Man klintsakmeni neveļat,
Man pieminekli neceļat:
No latvju dainām tas jau celts,
Un nerūsēs šis tautas zelts.
Barons rakstniecībā sācis darboties kā vienkāršs students, izmēģināja dažādus literatūras veidus darbojoties pie Pēterburgas Avīzēm un sava mūža nogali veltīja tikai un vienīgi latviešu tautasdziesmu sakopšanai un kārtošanai. Viņš ir devis nenovērtējamu ieguldījumu latviešu tautas kultūrā, jo īpaši folklorā, un faktiski ir latviešu filoloģijas pamatlicējs izveidojot pamatprincipus par darbu klasifikāciju, variantiem u.t.t.
…
