Finanses ir mācība par to, kā cilvēki izvieto ierobežotos resursus laikā.1 Pastāv divas galvenās iezīmes, kas atšķir finanšu lēmumus no cita veida resursu izvietošanas lēmumiem. Pirmā iezīme ir tāda, ka finanšu lēmumi ir iztiepti laikā, tātad to realizācija notiek ilgtermiņā. Otrā iezīme ir tāda, ka finanšu lēmumu izdevīgums nav precīzi prognozējams, piemēram, noguldot brīvos naudas līdzekļus bankā, nav iespējams precīzi prognozēt reālo ienākumu, jo nav iespējams precīzi noteikt, par cik procentiem palielināsies vispārējais cenu līmenis valstī.
Finansu lēmumu realizācijā iedzīvotāji izmanto finansu sitēmu. Finansu teorija sastāv no koncepciju kopuma, kas palīdz izprast kā izvietot resursus laikā un izmanto kvantitatīvus modeļus, lai palīdzētu izvērtēt alternatīvas, pieņemt lēmumus un īstenot tos.
Jo attīstītāka valsts, jo lielāka loma tajā ir finansu sistēmai. Finansu sistēma ir tirgu un citu institūciju kopums, kuros tiek slēgti savstarpeji finanšu darījumi, pārdalīti finansu aktīvi un riski.…
