Jau N. Sosīrs atzīmēja, ka augu sausnē ir tikai 5% pelnu, bet 95% no tās sastāda organiskās vielas, kuras veido 4 organogēni, t.i. ogleklis – 45%, skābeklis – 42%, ūdeņradis – 6,5% un slāpeklis – 1,5%. No visiem elementiem augu sausnē visvairāk ir oglekļa.
Atkarībā no oglekļa uzņemšanas veida organismi iedalās heterotrofos un autotrofos organismos. Pirmie oglekli uzņem no organiskiem savienojumiem un barojas ar organiskajām vielām. Bet atkal otrie uzņem neorganisko oglekli vai nu CO2 vai CO3 - veidā un organiskās vielas paši spēj sintizēt ar gaismas vai ķīmiskās enerģijas palīdzību.
Viskrasāk autorofija ir izteikta augstākajiem augiem, kuriem raksturīga fotosintēze. Par fotosintēzi sauc organisko vielu veidošanos no CO2 un H2O gaismā hlorofilu saturošajās augu daļās. Šī procesa rezultātā rodas ar enerģiju bagāti savienojumi, kuru kopīgā īpašība ir to spēja degt vai arīoksidēties organisma elpošanas procesā un atbrīvot tajos saistīto enerģiju.
Fotosintēzes summārais vienādojums raksturo procesa izejproduktus un galaproduktus, nevis tā būtību.…
