Vērtējums:
Publicēts: 13.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 1.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 2.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 3.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 4.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 5.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 6.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 7.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 8.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 9.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 10.
  • Referāts 'Laikmeta elpa žurnālā "Amatnieks" 1939.-1940.gadā', 11.
Darba fragmentsAizvērt

1934.gada 15.maija apvērsums iezīmēja jaunu posmu Latvijas valsts vēsturē. Sākās autoritārais Ulmaņa valdīšanas laiks. Tika ne tikai atlaista Saeima un apturēta Satversmes un politisko partiju darbība, bet arī ierobežota mediju darbība. Tā nākamajās dienās pēc 15.maija tika slēgti 54 preses izdevumi, no tiem 28 – Rīgā iznākošie.1 Tika ieviesta periodisko izdevumu iepriekšējā cenzūra, kas gan pēc pusgada (1934.gada 17.novembrī) tika atcelta.2

Ulmanis vērsās arī pret daudzām citām demokrātijas formām, piemēram, ierobežoja biedrošanās un sapulču brīvību. Visa vara koncentrējās Vadoņa rokās, uzplauka viņa personības kults. Tomēr iedzīvotāju vairākums Ulmaņa apvērsumu uzņēma bez satraukuma, jo bija zudusi ticība Saeimas spējai risināt sabiedrībai aktuālos jautājumus – tai skaitā tautsaimniecības krīzes pārvarēšanu.3 A.Bērziņš savā grāmatā "Labie gadi" tautas attieksmi pret notikumiem valstī apraksta šādi:

„Kad ziņa par notikumiem aizsniedza iedzīvotājus, radās kaut kas līdzīgs svētku noskaņai. Cilvēki, satiekoties uz ielas, viens otru apsveica. Ap pusdienas laiku pilsētas un lauki, izkaŗot nacionālos karogus, apliecināja, ka uzņem pārmaiņas kā lielu nacionālu notikumu. Uz Ulmaņa vārdu sāka pienākt apsveikumi pa telegrafu, pastu, ieradās arī pirmās delegācijas. Starp agrīniem apsveicējiem bija Aspazija, apsveikumam pievienojot 40 latu, kas izlietojami aizsargu vajadzībām. [...] Pirmie, kas ieradās ārlietu ministrijā apsveikt Ulmani ar notikušām pārmaiņām, bija Arveds Bergs un "Latvja" redaktors Arvids Avots. Viņi apliecināja arī savu gatavību sadarboties ar jauno režīmu. [...] 24. maijā valsts prezidents Alberts Kviesis uzaicināja jauno valdību uz pusdienām Rīgas pilī. Pēc pieejamā atreferējuma Rigasche Rundschau 25. maija numurā, valsts prezidents savā runā teicis: "Pēc milzīgā apsveicēju daudzuma, jāatzīst, ka aiz valdības stāv tik liels tautas vairums, kādu līdz šim neviena valdība nav piedzīvojusi. Šī neietekmētā, brīvā tautas pievienošanās līdzīga tautas nobalsošanai. Ar to valdībai ir izteikusi uzticību pati suverēnā vara - tauta.".…

Autora komentārsAtvērt
Atlants