Dzejoļu tēmas
Visi trīs dzejnieki- Bairons (anglis), Aspazija (latviete), Heinrihs Heine (vācietis)- savā dzejā runā par dzīvi, tikai katrs savādāk.
Bairons savā dzejā runā par dzīvi izmantojot cilvēkus un to saustarpējās attiecības. Manis lasītajos dzejoļos viņš izmantojis tieši sievieti, vīrieti un mīlestību starp viņiem.Laikam jau Bairona uztverē dzīve nav iedomājama bez mīlestības, lai kāda tā arī nebūtu- neveiksmīga, traģiska, nenovērtēta vai piepildīta, laimīga un mūžīga.
Aspazija, savukārt, rakstīja par daž ne dažādām lietām- mīlestību, dabas parādībām, cilvēku izjūtām, dabu un dzimteni. Vienā vārdā sakot viņa rakstīja šajos dzejoļos par to, no kā sastāv dzīvē.Laikam jau viņai likās svarīgs katrs neievērojams sīkumiņš un lietas, par ko pat nevarēja iedomāties rakstīt. Viņai bija svarīgi rakstīt par realitāti, kuru cilvēki var izbaudīt, izdzīvot un novērtēt. Pat, ja realitātē cilvēkiem dzīvot ir ļoti grūti un daudz visādu nelaimju, tad viņa necentās rakstīt neko tādu kā nav, viņa necentās ar savu dzeju mānīt cilvēkus un dot viņiem veltas cerības, lai palīdzētu nelaimīgo cilvēku dvēselēm, bet pavisam pretēji viņa mēģināja pievērst viņu uzmanīmu uz ikdienišķām lietām, par kurām viņi piemirsuši, un dzejā viņa šīs lietas vienkārši attēlo mīļā un saulainā gaisotnē.
…
