Filozofija veidojas kā ceļš uz gudrību, tā sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem, tā prasa dziļi personisku skatījumu. Tā ir kā dialogs starp pagātnes klasiķu tekstiem. Mums atliek tik piekrist vai nepiekrist tiem.
Parasti filozofijas priekšmetu nosaka jautājumu loks, par kuriem interesējas. Tie mainās, gadiem ejot, un arī cilvēku domāšana mainās līdzi. Senatnē jautājumi, galvenokārt, bija par esamību un būtību. Pats pirmais, kas centās atbildēt uz šiem jautājumiem bija sengrieķu domātājs Platons, kas centās izprast filozofiju un to, kāpēc mēs vispār esam.
Mūsdienu filozofs Martins Heidegers uzskata, ka, runājot par filozofiju, mēs runājam it kā par to, bet it kā gribam pacelties virs tās, būt tās ārpusē, bet jautāšanas mērķis ir ieiet filozofijā iekšā, piedalīties, rīkoties saskaņā ar to, filozofēt. Filozofējot un domājot par lietām, cilvēkam veidojas domas par to, kā tad norit izziņa, kā iegūst zināšanas.
Cilvēks, savā dzīves izjūtā, bija kļuvis pašpārliecinātāks, viņš izvirzīja sevi par pasaules centru, saskatīja sevī pasaules pārveidotāju. Tāpēc izvēlējos tēmu „Kas ir Nīčes pārcilvēks”, kas ir šis pasaules pārveidotājs. …
