Vērtējums:
Publicēts: 06.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 1.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 2.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 3.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 4.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 5.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 6.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 7.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 8.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 9.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 10.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 11.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 12.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 13.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 14.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 15.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 16.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 17.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 18.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 19.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 20.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 21.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 22.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 23.
  • Prezentācija 'Elektromagnētisko viļņu izmantošana', 24.
Darba fragmentsAizvērt

Redzamā gaisma
Redzamā gaisma (arī - optiskais spektrs) ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.

Parasti cilvēka acs redz gaismu, kuras viļņu garums ir 400-700 nm, taču atsevišķi indivīdi var redzēt arī gaismu ar viļņu garumu 380-780 nm.
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskais starojums, kuram atbilstošais viļņa garumu intervāls ir 380...3 nm. To nevar redzēt.

Pēc viļņu garuma UV starus iedala tuvajos (380 - 200 nm) un tālajos (200 - 10 nm), jeb vakuma UV staros, jo tos absorbē gaiss.
Ultravioleto starojumu izstaro Saule, taču lielākā daļa no tā līdz Zemes virsmai nenonāk, tāpēc ka to absorbē atmosfēra.
Spēcīgs UV starojuma avots ir plazma.
Praksē par UV starojuma avotiem izmanto dzīvsudraba, ksenona u. c. gāzizlādes lampas.

Ultravioleto starojumu izmanto, lai atmosfērā konstatētu kaitīgos piejaukumus. UV starojumam ir izteikta bioloģiskā iedarbība. Mazās devās UV starojumam ir ārstējoša iedarbība - tas veicina organisma augšanu un nostiprināšanos, stimulē D2 vitamīna veidošanos. UV starojums iznicina vairāku slimību izraisošas baktērijas. Lielas UV starojuma devas ir kaitīgas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants