Morisa Ravēla balets "Dafnis un Hloja"

3. Secinājumi
Moriss Ravēls nepārprotami ir sniedzis lielu devumu franču un pasaules klasiskajā mūzikā. Būdams sava laika novators, komponists spēja savā mūzikā apvienot klasicisma stingrību un elementu līdzsvaru, ekspresionisma iracionalitāti un sakāpināto pasaules uztveri, kā arī impresionisma apgarotību un mirkļa iespaidus. Moriss Ravēls pēc stila bija impresionists, tā kā viņš dzīvoja 19.-20. gs, kad strauju popularitāti sāka gūt impresionisma idejas. Skaņdarbos bija izteikta impresionisma tematika - daba, antīkie mīti, bērnu pasakas u.c.
M. Ravēls baletu Dafnis un Hloja sāka rakstīt 1909. gadā pēc Sergeja Djagiļeva pasūtījuma. Der minēt, ka daudzi darbi komponista daiļradē ir “pasūtīti” (piemēram, pēc krievu diriģenta S. Kusevicka pasūtījuma M. Ravēls ir izveidojis orķestrāciju M.P. Musorgska Izstādes gleznām), tomēr to kvalitāte un komponista talantīguma izpausmes paliek nemainīgas. Dafnis un Hloja ir antīkums, kas caurvīts ar mūsdienu elementiem.
Mans mīļākais mūzikas stils ir tieši impresionisms tā filozofiskās, dziļdomīgās noskaņas dēļ. Lai gan, sākot šo kursa darbu, neinteresējos par M. Ravēla daiļradi, tā kā uzskatīju, ka tikai K. A. Debisī ir spējis pilnībā izprast impresionisma ideoloģiju, pēc M. Ravēla baleta Dafnis un Hloja noklausīšanās es iemīlēju komponista neparasto, savdabīgo pieeju šim stilam, dažādo stilu sintēzi. Morisa Ravēla daiļradē ir aptverts plašs žanru un tēlainības spektrs, kurā ikkatrs atradīs sirdij tuvus skaņdarbus. Izcils franču komponists, pianists, diriģents, viens no 20. gs. mūzikas reformatoriem – M. Ravēls ir iespaidojis mūzikas attīstības gaitu, ieviešot vecajā krāsu paletē jaunas nokrāsas, kuras līdz pat mūsdienām spēj aizskart dziļākās dvēseles stīgas.
…