Kad kāvi parādās, tad zemnieki saka, ka kara vīru dvēseles kaujas. Tādos gadījumos būs sauss laiks. Var arī izcelties karš. Citi saka, ka tad būšot laba reņģu zveja.
Ziemeļa gaismu latvieši tur par mirušu varoņu dvēselēm, un šai gaismai parādoties, vēl tagad saka: "Re, kur kāvi kaujas."
Par ziemeļu gaismu viņi [latvieši] domā, ka zaldātu dvēseles, jeb spoki pie debesīm kaujas, jo viņi runā: "Karavīru dvēseles jeb jodi kaujas."
Ziemeļa blāzma esot karaļaužu dvēseles, kas karā nokautas. Kad tās kaujoties, tad tā esot briesmu zīme, kas karu vai citu nelaimi nozīmē.
Vecas bābas stāsta, ka kāvi esot nokautu zaldātu dvēseles, kas pie debessvelves kaujoties un kādu lielu nelaimi nesot vai sludinot.
Tas ir zināms, [ka ziemeļa gaismā] nav nekādi baigi. Lai nejēgas runā par karu un mēri, lai sauc tos baigus, jodus jeb karaļaužu dvēseļu kaušanos.
Kad nakts laikā pie debesīm ziemeļa pusē gaišums atspīd, to sauc par baigiem jeb kāviem, jo tur nomirušu kara vīru dvēseles kaujoties.…
