Annuža šajā romānā ir viens no veco laiku tēliem. Gados vecā un raksturā labsirdīgā un gādīgā sieviņa Annuža ir viens no galvenajiem romāna tēliem. Ar pašu mērnieku darbību viņai nav nekādas saskares, viņa nevēlas tajā visā piedalīties. Vienīgais no mērnieku darbiem, kas Annužu skāra, bija Gaitiņu izlikšana no mājas.
Annužas izskatu autori attēlo šādi: „[..] stāvēja mūža otrā galā, izskatījās kā rāms, silts un mīlīgs pļaujas laika pavakars, kāds dažu reizi nolaižas pēc pārgājuša negaisa padebeša. [..] Viņas augums bija stipri salīcis, un likās, ka tik vien spieķis, kuru tā stīvi un smagi cilāja, neļāva viņam pavisam salīkt.” Viņa ir attēlota kā veca, vārga sieva, kura savu mūžu dzīvo godīgi un dievticīgi. Annuža savā ticībā bija tikpat stipra kā viņas labākā draudzene Ilze, taču viņa to tik ļoti neizrādīja, viņa savu ticību glabāja sirdī. …
