Sievietes identitāte mūsdienās ir stipri mainījusies, sievietes vairs nav tikai kāda vīra sievas, kāda dēla mātes vai ģimenes pavarda uzturētājas. Mūsdienās sievietes spēj dzīvot patstāvīgi, bez vīriešu atbalsta, bieži vien ir veiksmīgu uzņēmumu vadošajos amatos, kuru pakļautībā strādā daudz vīriešu. Tomēr ikviena sieviete alkst pēc mīlestības, iejūtības un sapratnes no vīriešiem un visas pārējās sabiedrības. Sievietes ir brīvas savās domās, fantāzijās, uzskatos un, pats galvenais, rīcībā. Viss iepriekš minētais rada jaunu pavērsienu literatūras vēsturē- feminisma literatūru.
Sabiedrībā visos laikos ir pastāvējuši un pastāvēs divi atšķirīgi dzimumi- vīriešu un sieviešu. Abi dzimumi ir atškirīgi savā domāšanā, uzvedībā, skatījumā uz norisēm pasaulē. Dažādību starp abiem dzimumiem ir noteikusi un veidojusi daba, ne vien cilvēku ārējā izskatā, bet arī dažādās abu dzimumu funkcijās. Mūsdienās šī atšķirība mazinās- sievietes kļūst patstāvīgākas, pārliecinātākas, nostājas līdzās vīrietim. Tomēr ir robeža, kuru nevar pārkāpt. Lai arī kā sieviete vēlēsies līdzināties vīrietim, darīt sabiedrībā visu to pašu , ko vīrieši, bērnu dzemdēšana būs jāsveic viņai. Tas ir galvenais “šķērslis”, kas neļaus nojaukt atšķirības barjeru starp abiem dzimumiem (sākotnējais vīrietis mednieks mūsdienās medī tikai sava prieka pēc, tā vairs nav dzīves nepieciešamība- gaļu var nopirkt veikalā).…
