Poļi pirmoreiz tiekoties, daudz ērtāk jutīsies formālā gaisotnē. Tāpēc pirmās tikšanās mēdz būt ļoti formālas.
Poļi dievina retoriku, tāpēc tieša un atklāta saruna viņiem sagādā grūtības, it sevišķi sarežģītās situācijās vai brīžos, kad jāpieņem noraidošs lēmums. Viņi labprāt atliek nepatīkamus vai mulsinošus jautājumus uz vēlāku laiku, nevis tos atrisina. Viņiem ir nosliece citam citu (vēl jo vairāk ārzemniekus) turēt aizdomās par rīcības motīvu slēpšanu plānu noklusēšanu un dažādām sazvērestībām. (Mutvārdu saziņai Polijā piešķir lielāku nozīmi nekā lielākajā daļā Ziemeļeiropas valstu. Iepriekšējo laiku pieredzes dēļ gados vecākie poļi, kuri piedzīvojuši gan sakaru gan tīkla sliktās kvalitātes radītās problēmas, gan noklausīšanos, neuzticas ne tālrunim, ne citiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem un labprāt tiekas personīgi. Taču rakstiskas vienošanās tiek rūpīgi izstrādātas un apzinīgi ievērotas.)
