-
Izdegšanas sindroms
Referāts3 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Psiholoģija
Jaunu redzējumu var dot pārdomas par atbildības sadalīšanu, apzinīgiem cilvēkiem ir tendence padarīt visu un padarīt ļoti labi, reizēm sajaucot darba devēja problēmas ar savējām. Ja laika vai resursu trūkuma dēļ kaut nepaguvāt padarīt, tā ir darba organizācijas, nevis jūsu problēma.
Apdomāt, kas briesmīgs notiks, ja kaut ko nepaveiksiet, reizēm var atklāt, ka mēs pārspīlējam, baidoties no dramatiskām sekām.
Ja priekšplānā izvirzās personības faktori (citi cilvēki ar līdzīgu noslogojumu necieš noizdegšanas; spēku izsīkums agri vai vēlu iestājas, lai ko cilvēks pasāktu), tad izsīkuma pazīmes ir signāls, ka nopietni jāpievēršas sev, savai veselībai, savam dzīvesveidam, raksturam.
Vislabāk būtu griezties pie psihoterapeita, jo psihoterapija ir vienīgā ārstēšanas metode, kas ietekmē personību, tā palīdz iepazīt sevi, saprast, kas tad ir grūtību pamatā (kāpēc ir grūti teikt „nē”, kas izraisa pazeminātu pašnovērtējumu, kas traucē uzticēties citiem, atpūsties, kas uztur vajadzību vienmēr būt vislabākajam u.t.t.) un atrast risinājumu.
…
Izdegšanas sindromam vairāk pakļauti palīdzības sniegšanas profesiju pārstāvji – psihologi, ārsti, policisti, ugunsdzēsēji, sociālie darbinieki, kam savā darbā daudz iznāk saskarties ar cilvēku ciešanām. Arī tie, kam ikdienā darbs ar cilvēkiem- skolotāji, menedžeri, uzziņu dienestu darbinieki, pakļauti lielākam riskam. Piemēram, apkalpojošās sfēras darbinieki ir situācijā, kad jāpacieš klientu pārmetumi un dusmu uzbrukumi, pašiem paliekot mierīgiem, ieturētiem, laipniem. Vēl vienu riska grupu veido radošo profesiju pārstāvji un uzņēmumu vadītāji. Apdraudēti ir arī jaunie speciālisti, cilvēki, kas sāk strādāt jaunā darbavietā, kas strādā maiņu darbu, īpaši, ja ir naktsmaiņas. Runājot par izdegšanu, nozīme ir gan katra personības īpašībām, gan situācijai darbavietā.
