Nu un visbeidzot liberālais mācīšanas stils. Šo stilu es izmantoju tajās klasēs un tajās situācijās, kur nav problēmu ar disciplīnu, kur skolnieki ir motivēti mācīties un darboties, vienmēr gatavi stundai. Mana darbība un rīcība ir šāda: es ļauju skolēniem darboties pašiem un uzņemties atbildību; uzklausu kritiku un pieņemu to. Dažreiz, kad esmu nogurusi, ļauju skolēniem daroties pašiem, bez manas iniciatīvas, neprasu stingru disciplīnu. Šādās stundās nekādi mērķi un lēmumi netiek pieņemti, līdz ar to skolēniem ir nenoteikta un neprognozējama motivācija. Apzinos, ka ar šī mācīšanas stila izvēli nevajadzētu aizrauties, jo skolēniem var sākt šķist, ka, pie manis var darīt un atļauties darīt jebko.
Protams, viennozīmīgi nevar pateikt, ka stundās es izvēlos vienu mācīšanas stilu, bet kāds no šiem stiliem ir noteikti dominējošais tajās stundās. Ir grūti sevi vērtēt, bet gribētos ticēt ka izvēlētais mācīšanas stils konkrētajās situācijās ir pareizs.
…
