Vērtējums:
Publicēts: 19.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 1.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 2.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 3.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 4.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 5.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 6.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 7.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 8.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 9.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 10.
  • Referāts 'Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita"', 11.
Darba fragmentsAizvērt

20. gadsimta krievu literāts un publicists. Rakstījis romānus, lugas un stāstus, no kuriem romāns Meistars un Margarita tiek uzskatīts par vienu no augstākajiem sasniegumiem krievu un pasaules literatūrā. Īpaši atzīti ir arī romāni Teātra romāns un Baltā gvarde, kā arī garais stāsts Suņa sirds.
Dzimis 1891. gada 15.maijā Kijevā, Krievijas Impērijā, tagadējā Ukrainas galvaspilsētā teoloģijas profesora ģimenē, kur bez Mihaila auga vēl seši bērni – divi brāļi un četras māsas. No 1900. līdz 1909. gadam mācījies Pirmajā Kijevas vidusskolā, pēc tam septiņus gadus studējis medicīnu Kijevas universitātē, ko pabeidzis ar izcilību un nosūtīts darbā par ārstu un Smoļenskas guberņas Nikoļsku, kur nodzīvojis un nostrādājis divus gadus. Pēc tam darbojies kā ārsts Kijevā, kur cietis no atkarības no morfija, taču to pārvaējis ar kāda kolēģa palīdzību. Par ārsta praksē pavadītiem gadiem tapuši stāstu krājumi Jaunā ārsta piezīmes un Piezīmes uz manšetēm, kā arī daļēji autobiogrāfisks stāsts Morfijs.
1919. gadā Bulgakovs vairākas reizes mobilizēts darbam armijā un vairākas reizes arī dezertējis – gan no Ukrainas Tautas Republikas armijas, gan no sarkanās armijas, gan brīvprātīgo jeb baltās armijas. Tā nonācis Vladikaukāzā un nolēmis no turienes emigrēt, taču pēdējā brīdī ļoti smagi saslimis un nekur neaizbrauca. Pēc atveseļošanās 1921. gadā darbu medicīnas jomā pametis un atlikušo mūžu veltījis literatūrai un darbam kultūras jomā.
1921. gada nogalē pārcēlies uz dzīvi Maskavā, kur strādājis Tautas izglītības komisariāta Politiskās izglītības galvenās pārvaldes Literatūras nodaļā, taču tā finansiālu apstākļu dēļ drīz slēgta. Turpmākajos gados par galveno Bulgakova literāro žanru kļūst feļetons, līdz 1925. gadam sarakstījis apmēram 300 šī žanra darbu gan laikrakstiem Krievijā, gan ārvalstīs, tomēr cietis lielu nabadzību. !925. gadā tapuši vairāki nozīmīgi stāsti – Sātaniāda, Liktenīgās olas un Suņa sirds. Vēlākos gados tapušas vairākas lugas, kas tika iestudētas dažādos Maskavas teātros un jau 1926. gadā Bulgakovs bija pazīstams lugu autors, kura pazīstamākie darbi dramaturģijas žanrā bija Zojas dzīvoklis, Sarkanā sala un Turbinu dienas. Tomēr vairākas no lugām tika cenzētas un pat aizliegtas, līdz Bulgakovs rakstīja vēstuli pašam Staļinam, lai piešķir režisora, staitista vai skatuves strādnieka vietu kādā teātrī, citādi viņam draudot nabadzība, bads un iela. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants