Vilis Lācis vienlaikus dzīvoja vairākas dzīves. Kā rakstnieks viņš izdzīvoja to cilvēku likteņus, kas risinājās viņa darbos. Taču līdztekus viņa darbiem risinājās paša rakstnieka dzīves romāns ar sākotnēji paša iecerētu sižetu, aizsāktu kāpinājumu un organizētām peripetijām.
Jānis Vilhelms Lācis dzimis 1904. gada 12. maijā Rīnūžos, Rīgas pievārtē. Vārds Vilis, kuru rakstnieks izmanto sadzīvē un publikācijās, sākotnēji ir Vilhelma saīsināta forma, un tikai pēc piecdesmit gadiem Vilis kļūst par rakstnieka oficiālo vārdu. Nenopietni šeit būtu saskatīt kādu simbolisku nozīmi, taču senaugšvācu valodā willo nozīmē ‘griba’ un helm – ‘bruņucepure’, un gribai V. Lāča dzīvē ir liela nozīme. Tāpat kā bruņām.
Spriežot pēc atmiņām, rakstnieka dzīvē lielāka nozīme ir bijusi mātei. Karlīne Lāce deviņpadsmit gadu vecumā izgājusi pie vīra, kas bijis par viņu trīspadsmit gadu vecāks. Pretstatā ierastajiem stereotipiem sadzīvē tieši viņa Lāču ģimenē turpina Rīnūžu zvejnieku Veidemaņu dzimtas tradīcijas.
…
