Ēģiptieši tēlniecībā attēloja sfinksas (mitoloģisku dzīvnieku statujas ar lauvas ķermeni un cilvēka vai dzīvnieka galvu), no kurām visslavenākā ir Lielā sfinksa (apm. 2500 g. p.m.ē.), kas ir aptuveni 60 pēdas augsta un 240 pēdas gara. Ēģiptieši veidoja arī nelielas statujas, piemēram, Ehnatona un Nofretes skulptūras, kas veidotas no kaļķakmens un krāsotas.
Ēģiptieši ievērōja gan tēlniecībā, gan glezniecībā cilvēka atveidošanā īpašus noteikumus – seja, rokas, kājas rādīti sānskatā, bet cilvēks tors (ķermenis) attēlots no priekšpuses.
Ēģiptieši parasti attēloja lietas no visizteiksmīgākās puses.
Lielā sfinksa
Sfinksa ir viens no slavenākajiem pieminekļiem zemes virsū.
Ar Lielo sfinksu saistās daudz noslēpumu.
Senie grieķi domāja, ka vārds ”sfinksa” cēlies no grieķu valodas vārda sphingen, kas nozīmē ”žņaugt”, taču, visticamāk, tā izcelsme ir saistīta ar ēģiptiešu epitetu shesep ankh (”dzīvais tēls”), kas tika attiecināts uz skulptūrām un reizēm arī uz pašu Lielo sfinksu.
Lielā sfinksa tika izcirsta no klints izciļņa, kas bija atstāts pēc plakankalnes nolīdzināšanas, un gadsimtu gaitā bieži atradās gandrīz pilnībā ierakta smiltīs, kaut arī ik pa laikam tika no tām attīrīta. …
