-
Konkurences novērtēšana izveidotam uzņēmumam
Pamatā ir jāapzina četri galvenie konkurentu rīcības faktori:
• Mērķi
• Plānotā attīstība
• Stratēģijas vadība
• Taktikas iespējas
Konkurences cīņa kļūst intensīvāka, ja:
• Palielinās konkurentu skaits
• Produkta pieprasījums nepieaug vai pieaug nedaudz
• Nozarē ir situācija, kad kāds konkurents strauji samazina cenas
• Kāds konkurents pārtrauc produkta ražošanu
• Lielākie ražotāji iekļauj sistēmā mazākos, bet konkurētspējīgākos un palīdz tiem iegūt spēju kontrolēt.
Konkurences cīņas iznākumu lielā mērā nosaka tehnoloģija, kas prasa nozīmīgas investīcijas. Ražošanas modernizācija samazina izmaksas, paaugstina kvalitāti, paplašina produkta modifikācijas iespējas, saīsina laiku no idejas līdz produkta nonākšanai tirgū. Modernizācija iekļauj jaunas tehnoloģijas, procesa mehanizāciju, reinženieringu, darba vadības un kontroles pašpārvaldi.
…
Latvijā konkurence tiek definēta, kā divu vai vairāku tirgus dalībnieku sacensība apstākļos, kas liek tiem sacensties viena veida vai savstarpēji aizstājamo preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū. Konkurence ir virzošais spēks, kas liek ikvienam uzņēmējam būt labākam par otru, iegūt patērētāja atzinību un panākt, ka piedāvātais produkts tiek realizēts ātrāk. Tāpēc var uzskatīt, ka konkurence ir labvēlīga pret pircēju un patērētāju, jo tās laikā tiek apmierinātas to vajadzības un vēlmes. Tomēr patērētājs nav vienīgais, kas iegūst no konkurences. Tā noder arī valstij- sociālu jautājumu risināšanā, nozares un tirgus attīstīšanā, cilvēku nodarbinātībā. Tāpēc efektīva konkurence uzskatāma par vērtību, kas nodrošina visas sabiedrības intereses. Konkurence var būt : • Efektīva jeb saprātīga • Asa • Negodīga Par negodīgu konkurenci uzskata tādu, kad tiek veidotas negodīgas barjeras, lai izvairītos no jaunu konkurentu parādīšanos. Rezultātā ieguvēji ir barjeru izveidotāji, nevis patērētājs. Barjeras var būt arī tiesiskas, kad valsts ir noteikusi licences darbības uzsākšanai, preču zīmes aizsardzību, uzņēmuma dibināšanas prasības, utt. Valsts var regulēt arī konkurenci starpvalstu līmenī, uzliekot dažādus apgrūtinājumus, vai tieši pretēji- tos samazinot- tādejādi mazinot vai veicinot ārējās konkurences ietekmi uz vietējo tirgu.
