Latvietis ļoti mīlēja darbu un darba tikumu un čaklumu turēja augstā godā. No darba bija atkarīgs viss – dzīves apstākļi, pārticība, saticība, kā arī visa dzīve kopumā. Jo čaklāks bija strādnieks, jo bagātāka bija viņa ģimene un dzīve gan materiālā, gan garīgā ziņā. Darba veidu, ko senlatvieši darīja, bija ļoti daudz. Tie bija darāmi gan telpās, gan ārā, gan uz lauka, gan mežā, gan arī jūrā. Taču visnozīmīgākie bija darbi, kas bija saistīti ar pārtikas iegūšanu un izdzīvošanu. Bija arī tādi darbi, kurus darīja tamdēļ, lai iegūtu čakla cilvēka veidolu citu cilvēku acīs. Tādi darbi bija, piemēram, pūra taisīšana, dārza vai mājas kopšana. Taču šie bija mazi un diezgan nenozīmīgi darbi. Daudz augstāk tika vērtēti tāda darba darītāji, kuru darbs nesa kādus augļus vai citus taustāmus labumus, kuri bija nepieciešami izdzīvošanai, nevis, piemēram, sevis izdaiļošanai.…
