Bija saulains decembra rīts, kad koku krāsainās lapas sen jau nobirušas un izjūtams pilnīgs miers, ja neņem vērā pilsētas drūzmu, pie kuras cenšamies pierast. Šķiet, ka vajadzētu šim mieram saglabāties, zinot, ka sagaida tikai labi notikumi un, pēc nepilnas stundas ceturtdaļas, nonākšana Akuratera- izcilā latviešu rakstnieka un dzejnieka-muzejā, taču, ejot pa Arkādijas parku, sirds sāka sajust nemieru un satraukumu: likās, ka katrs priekšmets un katra parādība ir daļiņa no manis, kas cenšas atrast atbildes uz daudzajiem dzīves jautājumiem, uz kuriem tik grūti vienatnē atrast atbildes, taču šoreiz varu droši apgalvot, ka vientulība bija nepieciešama, lai pilnīgāk spētu novērtēt to, ko sniedz mums dzīve un liktenis.…
