Annas Brigaderes daiļrade pieder pie latviešu literatūras izcilākajām virsotnēm. Rakstnieces dzīves saturs ir bijis audzināt dvēselē krietnu cēlu cilvēku. Ne reizi vien Brigadere uzsvērusi, ka ir tautas audzinātāja, teiksmu traģēdijas “Karaliene Jāna” galvenās varones vārdiem runājot, - māte savai tautai.
A. Brigadere savā daudz sazarotajā daiļradē vispirmām kārtām atklāj cilvēka rakstura veidošanās procesu. Viņa analizē motīvus un cēloņus, kāpēc cilvēks spēj sevī kopt godīgumu, krietnumu un dzīvot, sekojot savai sirdsbalsij, un kāpēc cilvēks neko nevēlas darīt, lai viņa dzīve būtu skaista, lai viņš pats būtu iekšēji bagats; kāpēc cilvēks ir spējīga pārkāpt pāri sirdsapziņas diktētiem likumiem. Tā kā A. Brigadere pati dzīvoja ar milzīgu ticību cilvēkiem, tad viņa, savu varoņu dažādos likteņus veidojot, vienmēr paturēja prātā, ka cilvēkam arvien ir eispēja sevi lauzt, savu raksturu veidot, un tāpēc, ja ne vairs dzīvē viņš pierāda, ka ir gatavs ētiski cildenai rīcībai, tad vismaz pirms nāves tas saņem apskaidrību par citādu, labāku iespēju nodzīvot mūžu.…
