Pārvaldības būtība un funkcijas

Organizācijas vadīšana kā īpašs cilvēku darbības veids radās līdz ar cilvēku apvienošanos mērķtiecīgai darbībai, sākoties un attīstoties darba dalīšanai.
Kamēr darbu izpilda viens cilvēks, viņš pats vada savu darbību, bet ja darbs tiek dalīts sīkāk, ja darba operāciju izpildi uzdod atsevišķiem cilvēkiem, rodas nepieciešamība saskaņot to rīcību, veikt darbību, kuru saucam par vadīšanu.
Ir daudz un dažādu pārvaldības definīciju, piemēram, pārvaldība ir māksla panākt, ka darbinieki paveic vajadzīgos darbus. Citas definīcijas:
pārvaldība ir tieša, mērķtiecīga ietekme pār uzņēmumu. Pārvaldība ir nepārtraukts, riņķveidīgs veidojums. Pārvaldība ir saistīta ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību.
pārvaldība nav tikai darbība, bet cilvēku grupa, kas pilda pārvaldības uzdevumus. Pārvaldības uztveršanai ir vajadzīga informācija. Plānošana, kontrole un informācija iezīmē pārvaldības instrumentus.
pārvaldība ir sekmīga uzņēmuma mērķu sasniegšana, izmantojot efektīvas plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un kontroles metodes.
pārvaldība ir process, kurš virzīts uz noteiktu mērķu sasniegšanu, izmantojot resursus (cilvēkus, naudu, enerģiju, materiālus, vietu, laiku). Resursi ir ieguldījums, bet izvirzīto mērķu sasniegšana ir pārvaldības procesa rezultāts.
pārvaldības process ir plānošana, plānu izpilde un kontrole vienlaicīgi.
Pārvaldības jēdzienu vislabāk skaidrot, definējot vadītāja jeb menedžera darba pienākumus. Kas tad vadītājam jādara? Viņam ir:
jānosaka uzņēmuma darbības pamatvirzieni;
jālemj, kā izmantot pieejamos resursus uzņēmuma mērķu sasniegšanai;
jāuzrauga, lai darbinieki rīkotos saskaņā ar viņa noteiktajām prioritātēm.

Vadītāja novērtēšana. Produktivitāte.
Vadītāja panākumi bieži tiek novērtēti, salīdzinot proporciju starp viņa darba ieguldījumu uzņēmumā un ieguvumu no tā. Šī proporcija norāda uz uzņēmuma produktivitāti. Produktivitāte ir svarīgākais apsvērums uzņēmumiem, jo tā nosaka uzņēmuma un tā dalībnieku labklājību un attīstību. Produktivitātes līmenis jeb pārvaldības panākumi ir atkarīgi no noteiktu pārvaldības funkciju izpildīšanas. Lai tās varētu realizēt, vadītāji iesaistās nepārtrauktā lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc pārvaldība ļoti bieži tiek pielīdzināta lēmumu pieņemšanai.

Pārvaldība kā māksla.
Ilgus gadus vadītāji lēmumu pieņemšanu uztvēra kā īstu mākslu – kā talantu, kurš iegūts, pateicoties ilgu gadu laikā uzkrātai pieredzei. Pārvaldību uzskatīja par mākslu, jo, saskaroties un risinot viena tipa pārvaldības problēmas reālajā biznesa praksē, var izmantot ļoti daudz individuālus veidus jeb stilus. Šie stili veidojās jaunrades, spriedumu, intuīcijas un pieredzes dēļ, bet mazāk sistemātiski analītiskas pieejas dēļ.
Tomēr vide, kurā noris pārvaldības process, pastāvīgi mainās. Dažādi atklājumi un tehnoloģiskie jauninājumi diktē mūsu dzīves ritmu. Šādi lieli sasniegumi tehnoloģijā iespējams nebūtu veikti vai izturēti bez paralēliem sasniegumiem pārvaldības sistēmās. Šādi neparasti panākumi bija iespējami tikai tāpēc, ka pārvaldības māksla arvien vairāk tika papildināta ar zinātni.…