Vērtējums:
Publicēts: 17.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 1.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 2.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 3.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 4.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 5.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 6.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 7.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 8.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 9.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 10.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 11.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 12.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 13.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 14.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 15.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 16.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 17.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 18.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 19.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 20.
  • Referāts 'Soda noteikšanas kārtība', 21.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Kriminālsods    5
1.1.  Soda mērķis    7
2.  Soda veidi    8
3.  Soda noteikšas kārtība    10
3.1.  Atbildību mīkstinošie apstākļi    12
3.2.  Atbildību pastiprinošie apstākļi    13
3.3  Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzēts sods    14
3.4.  Soda noteikšana pēc vairākiem NN    15
3.5.  Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi    16
3.6.  Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu    16
3.7.  Nosacījumi, kas jāievēro, nosakot sodu par sagatavošanos noziegumam un nozieguma mēģinājumu    17
3.8.  Soda noteikšana pēc vairākiem tiesas spriedumiem    18
3.9.  Nosacīta notiesāšana    18
3.9.1.  Nosacītas notiesāšanas piemērošanas nosacījumi    19
  Nobeigums ( kurā iekļauti secinājumi un priekšlikumi)    21
  Izmantotās literatūras saraksts    23
Darba fragmentsAizvērt

Kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā uzliek personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Sodu var piespriest tikai tiesa. Krimināllikuma 1.pantā uzsvērts, ka nevienu personu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu kā citādi kā tikai ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu. Sodu piespriež valsts vārdā, un tam ir publisks raksturs, spēkā stājies tiesas spriedums ir obligāts notiesātājam, turklāt valsts realizē atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
Tās ir sekas noziedzīgam kaitīgam nodarījumam, to uzliek tikai tiesa valsts vārdā un vainīgajam tas saistīts ar sodāmības rašanos.
Kriminālsodam, līdzīgi kā citiem soda mēriem, pamatā ir audzinošs raksturs, tomēr tas neizslēdz iespēju personai zaudēt kādu no tiesībām un brīvībām, pamatojoties uz valstī pastāvošajām likumdošanas normām.
Mūsdienu krimināltiesībās soda jēga un tā būtība izpaužas noziegumu brīdinājumā. Savas attīstības gaitā cilvēce ir atteikusies no domas, ka kriminālsodam ir jābūt atriebībai par pastrādāto nodarījumu.
Kriminālsods tiek uzskatīts par vienu no visefektīvākajiem ietekmēšanas līdzekļiem personām, kuras ir veikušas noziedzīgas un sodāmas darbības, pārkāpjot Krimināllikuma normas. Pastāv uzskats, ka sods ir personas pienākums stāties tiesas priekšā par izdarīto likumpārkāpumu, tajā skaitā arī par noziedzīga nodarījuma veikšanu. Kriminālsods ir definēts Krimināllikuma Vispārējās daļas 35. pantā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants