-
Sociālie procesi - mājokļa apstākļi
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Mājokļu apstāķļu teorētiskais apskats | 4 |
| 2. | Mājas apstākļu datu analīze | 6 |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 |
SECINĀJUMI
1. Pēdējo trīs gadu laika nekustamā īpašuma pieprasījums vērtējams kā mēreni stabils, un tāds varētu saglabāties arī vismaz turpmākos piecus gadus.
2. IKP pieaugums nenodrošinās strauja pieprasījuma rašanos, un var izteikt piesardzīgu prognozi, ka turpmāk ik gadu mājokļu tirgū parādīsies 1800 – 2400 jaunu dzīvokļu.
3. No 2014. līdz 2018. gadam priekšrocība valsts iedzīvotāju izvēle ir dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā ar 10 un vairāk dzīvokļiem.
4. Vislielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir sūdzējušies par tekošu jumtu, mitrām sienām, griestiem, grīdas vai mājas pamatiem vai trupi logu rāmjos vai grīdās.
5. Vismazāk ir sūdzējušies par to, ka ir pārāk tumšs, mazs dienas gaismas, jo lielā mērā to nevar izmainīt, ja nu vienīgais mājoklī ierīko vairāk mākslīgo apgaismojumu.
6. Laika posmā no 2011. līdz 2018. gadam ir palielinājušies uzturēšanās izdevumi mājsaimniecības rīcībā esošajos ienākumos un šis palielinājums varētu saistīties arī ar vidējā algas un minimālās algas palielināšanos.
7. Kopējā dzīvojamā fonda attīstība Latvijā ir pozitīva, jo kopš 2014. gad tā ir palielinājusies par 2 063 tūkstošiem kvadrātmetru.
8. Dzīvojamā fonda aprēķinātā apsaimniekošanas maksa vidēji mēnesī 2018. gadā ir 51 eiro cents uz kvadrātmetru.
…
Pieprasījumu pēc mājokļa noteiks iedzīvotāju reālo ienākumu apjoms, kurš ir cieši saistīts ar valsts ekonomisko izaugsmi, kredītu pieejamību mājokļa iegādei un uzņēmējdarbības attīstībai, valsts un pašvaldību budžeta palielināšanos (Mājokļu pieprasījums, pieejamība…, 2014). Pieņemot, ka pakāpeniski pieaugot IKP, iedzīvotāju ienākumi palielināsies par 60% līdz 2030.gadam. Šāda līmeņa IKP pieaugums nenodrošinās strauja pieprasījuma rašanos, un var izteikt piesardzīgu prognozi, ka turpmāk ik gadu mājokļu tirgū parādīsies 1800 – 2400 jaunu dzīvokļu. Ārvalstu investīcijas nekustamajos īpašumos pagaidām vērtējamas kā fragmentāras un nestabilas, lai tās radītu strukturālas izmaiņas (Mājokļu pieprasījums, pieejamība…, 2014).
