Par Padomju Savienības ekonomikas veidošanos var uzskatīt jau 1917.gada Boļševiku revolūciju, kad sākās „kara komunisms”, valsts sāka veikt nacionalizāciju un pārtikas repatriāciju. Bija nepieciešamas straujas reformas ne tikai politiskajā, bet jo īpaši ekonomiskajā jomā, jo Krievijas ekonomiskā attīstība bija ļoti zemā līmenī, spriežot pēc, piemēram, IKP.1
1917.gadā sākās viens no diviem pēc-revolūcijas dekādes ekonomiskajiem „eksperimentiem”- kara komunisms (1917-1920), ko realizēja Ļeņins Krievijas Pilsoņu kara laikā, uzsākot nacionalizāciju, industriju tirgus attiecību un tirdzniecības likvidāciju un pārtikas repatriāciju no zemniekiem. Tas bija nepieciešams, lai valsts varētu izdzīvot pēc pilsoņu kara, jo ekonomika bija pilnībā iznīcināta.2
Otrs ekonomiskais eksperiments 20-tajos gados bija Jaunā Ekonomiskā Politika (JEP) (1921-1928). JEP nozīmēja daļēju valsts īpašumu atgriešanu, tika izpārdotas koncesijas, īpaši piesaistot ārvalstu kapitālu. Notika arī tirgus kā primārā resursu sadalītāja „reanimēšana”, un jaunas nodokļu sistēmas radīšana lauksaimniecībā. Līdz 1927.g. Padomju Savienības ekonomika bija atkopusies no komunisma kara zaudējumiem un dažās jomās pat bija pārsniegusi pirmskara līmeni.…
