Jau 19. gs. otrajā pusē Zviedrijā notika vairākas reformas, tai skaitā arī parlamentam.
1861.gadā ieroču rūpnīcas īpašnieks un liberālis, vēlāk premjerministrs un gubernators - Luijs de Gers sarakstē ar karali skaidroja principus savam projektam Rriksdaga reformai: bezšķiru parlaments no divām palātām, kuras ievēl dažādos veidos, taču pamatā ņemot īpašuma cenzu. No pārējiem valdības biedriem de Gers saņēma atbalstu, draudot ar demisiju. Cerībā uz likumprojekta izgāšanos augstākajās Riksdaga aprindās, karalis akceptēja likumprojektu tikai 1862.gadā. 1863.gadā valdības likumprojekts bija ienests Riksdagā un apstiprināts ar vairākumu konstitucionālo komiteju.
Decembra sākumā 1865.gadā iedzīvotāju šķiras viena pēc otras likumprojektu akceptēja. Izšķirošais bija balsojums Riksdaga mājā (Рыцарском доме – parlamenta ēka) 7. decembrī. Dienu vēlāk garīdzniecība apstiprināja likumprojektu bez balsošanas. 22. jūnija 1866.gadā jaunais Riksdaga akts stājās spēkā, aizvietojot līdzvērtīgo 1810.gada aktu parlamenta kārtu privilēģijas krita.
Šobrīd Zviedrijas Konstitūcija sastāv no:
1810 likums par troņa mantošanas kārtību
1949 likums par preses brīvību
1974 likums par valdības formu
1991 Pamatlikums par vārda brīvību
…
