Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Motivēšanas koncepcija un darbaspēka stimulēšana', 1.
  • Konspekts 'Motivēšanas koncepcija un darbaspēka stimulēšana', 2.
  • Konspekts 'Motivēšanas koncepcija un darbaspēka stimulēšana', 3.
  • Konspekts 'Motivēšanas koncepcija un darbaspēka stimulēšana', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Motivēšanas uzdevums ir veidot un apmierināt cilvēku dzīves vajadzības. Motivācijas metodes jāizvēlas, vadoties no cilvēka socializācijas un individualizācijas pakāpes, veidojot metožu kombinācijas, piemēram: vērtēšana + atalgojums vai izglītošana + vadības stils + karjeras izaugsme. Motivācijas teorijas un to izmantojums praksē ir visai plašs, visbiežāk tiek minēta A.Maslova (A.Maslou) vajadzību (satura) teorija, kas pamatnostādnē akcentē zemāko vajadzību apmierināšanu, lai veidotos augstāka līmeņa vajadzības, jo, nesaņemot gaidīto, cilvēks demotivējas.

Darba vietā būtu jāveido vide, lai nodrošinātu šādu A.Maslova ieteikto vajadzību apmierināšanu:
- pirmā līmeņa vajadzības (fizioloģiskās): komforts darba telpās; nodrošināta ēdināšana; izveidots optimāls darba un atpūtas laiks;
- otrā līmeņa vajadzības (drošības): sakārtotas ugunsdrošības prasības; ievērota darba aizsardzība; garantēts darbs un atalgojums; nodrošinātas evakuācijas iespējas; ārējo draudu novēršana; aizsardzības pret ekonomiskām grūtībām;
- trešā līmeņa vajadzības (sociālās): labvēlīga saskarsme; kopīgi pasākumi; sociālā palīdzība; konfliktu risināšana; kultūras vides izveide;
- ceturtā līmeņa vajadzības (atzīšanas): biežāka un patiesāka novērtēšana; atzinības izteikšana kolektīva klātbūtnē; karjeras veidošana; komandas saliedēšana;
- piektā līmeņa vajadzības (pašapliecināšanās): iespēja attīstīt radošās spējas; iespēja eksperimentēt; līdzdalība lēmumu izstrādē; sarežģītu uzdevumu izpilde.
Tomēr jāsecina, ka A.Maslova 1954.gadā publicētās vajadzības ir visai elementāras un tikai daļēji atbilst mūsdienu apstākļiem.
Savdabīga ir “gaidu motivēšanas” metode, kuras pamatā ir šādas nostādnes:
- cilvēku uzvedība un rīcība atkarīga no personisko spēju, kompetences un ārējo faktoru kombinācijas;
- cilvēki paši pieņem vispusīgus lēmumus par savu rīcību;
- cilvēkiem ir atšķirīgas vajadzības, intereses, vēlmes, mērķi;
- cilvēki izdara izvēli starp alternatīviem uzvedības veidiem cerībā uz labvēlīgiem rezultātiem, atalgojumu un vajadzību apmierināšanu.

Atlants