Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 1.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 2.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 3.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 4.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 5.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 6.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 7.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 8.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 9.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 10.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 11.
  • Referāts 'Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins par sprieduma izpildes izdevumiem', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķina jēdziens un būtība    3
2.  Aprēķina sastādīšanas noteikumi un uzskaite    4
3.  Aprēķinu sastādīšanas termiņi    5
3.1  Aprēķina sastādīšana piedziņas summu un naudas sodu lietās    5
3.2  Aprēķina sastādīšana terminētos un bezterminētos maksājumos    5
4.  Aprēķina apmaksāšanas kārtība, kurās piedzinējs ir atbrīvots no valsts nodevas un sprieduma izpildes izdevumu apmaksas    7
5.  Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins kā pamats izpildu dokumenta izrakstīšanai un nodošanai piespiedu izpildei    8
6.  Aprēķina pārsūdzēšanas kārtība    8
  Nobeigums    10
  Izmantotā literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins ir jauns jēdziens Latvijas likumdošanā, kas ievests sakarā ar tiesu izpildītāju institūta pilnīgu un progresīvu reorganizāciju, vadoties no citu Eiropas valstu pieredzes un prakses.
Līdz 2003. gadam tiesu izpildītāji bija apgabaltiesu pakļautībā un strādāja Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentos, kas iedalīti noteiktas administratīvās teritorijas robežās. Darba algu tiesu izpildītāji saņēma no valsts, līdz ar to tāds jēdziens kā sprieduma izpildes izdevumi nebija zināms un spriedumu, nolēmumu piespiedu izpilde notika uz valsts rēķina. Tiesu izpildītājiem nebija motivācijas aktīvi censties izpildīt nolēmumus, jo darba alga bija aptuveni 90 lati un piemaksas par piedzītām lietām nebija paredzētas no valsts budžeta līdzekļiem, kas bija par pamatu korupcijai un kukuļņemšanai. Tiesu izpildītājiem nebija motivācijas godprātīgi veikt savus amata pienākumus.
Ar Tiesu izpildītāju likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos 2003. gada 01. janvārī, grozījumiem Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, tiesu izpildītāji ir kļuvuši par brīvās profesijas pārstāvjiem, kuri atlīdzību nesaņem vairs no valsts, kā tas biji līdz 2003. gadam, bet gan no piedzītajām summām izpildu lietās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants