Hesiods „Teogonija”
Lasītajā darba fragmentā tiek atainoti dievu un pasaules pirmsākumi. Šis mitoloģiskais izcelšanās fons ir grieķu identitātes pamats. Jau pašās pirmajās fragmenta rindiņās (94 – 96) Hesiods stāsta par dziedoņu, kitāristu un valdnieku dievišķo izcelsmi. Turpinājumā autors piebilst, ka mūzas mīlošam laime un iedvesma ir klātesoša. Šeit tiek parādīta svarīga grieķu vērtību sistēmas sastāvdaļa – godāt, cienīt, mīlēt dievišķās būtnes, savus pirmsākumus. Arī 104. rindiņā, kas sākas ar uzrunu: „χαίρετε, τέκνα Διός” (esiet sveiki, Zeva bērni) autors mudina slavēt un dot patīkamu dziesmu, jo tā tas pieklājas, tādai jābūt cilvēka attieksmei pret dieviem.
Mūzu kalps – dziesminieks izpildot sev doto pienākumu, tiek dieviešu atalgots ar dāvanām, kas padzen viņa skumjas. Uzskatāmi atainots labais tonis pazemībai dievu priekšā, kas tāda piekopējam nes dāvanas. (100 – 104):
Μουσάων θεράπων κλέεα προτέρων ἀνθρώπων
ὑμνήσῃ μάκαράς τε θεούς, οἳ Ὄλυμπον ἔχουσιν,
αἶψ᾽ ὅ γε δυσφροσυνέων ἐπιλήθεται οὐδέ τι κηδέων
μέμνηται: ταχέως δὲ παρέτραπε δῶρα θεάων
Mūzu kalps apdzied iepriekšējo cilvēku slavu
Un svētlaimīgos dievus, kuri Olimpā mīt
Drīz viņš aizmirst skumjas, un neatceras neko no skumjām
Dieviešu dāvanas pagrieza/ pārmainīja ātri.…
