Tajā laikā Andrejs strādāja prokuratūrā par šoferi, prokurors Valentīns Puharts palīdzēja Andrejam veidot dokumentus tiem, kuri pēc izvešanas dzīvoja mežā un vēlējās tikt prom. Meži regulāri tika ķemmēti un cilvēki nošauti. 1950. gadā kāds ļoti tuvs ģimenes cilvēks ( Ksenijas brālis ) Andreju nodeva, jo viņš Vestienā bija aizsargs. Manai vecmāmiņai tad bija tikai 7 gadi un viņa tikko bija sākusi iet 1. klasē, viņas brālis- 3. klasē. Rudenī, naktī, uz viņu māju atnāca bruņoti zaldāti, pieklauvēja, lika, lai Andrejs saģērbjas. Viņš atvadījās no ģimenes, paņēma manu vecmāmiņu klēpī un teica: "Mācies, mācies, mācies". Tajā naktī Andreju aizveda. Nākamajā rītā bija gaidāma mantu aprakstīšana, tāpēc pa nakti mana vec vecmāmiņa mantas iznesa ārā un izdalīja kaimiņiem.…
