Šo grupējumu sauca par Klejotājiem, jo tie ieviesa mākslas eksonēšanu citās vietās, sākumā pilsētās, vēlāk jau arī valstīs. Tieši šīs pārmaiņas sekmē mūsdienu mākslas uztveri un interpretāciju – muzeji, izstādes, salīdzinoši neierobežota radošā brīvība. Par vienu no galvenajiem mākslas uzdevumiem 19.gs. kļuva kritikas izpausme, tas varēja attiekties kā uz iedzīvotāju un strādnieku dzīves līmeni, tā arī sociālo struktūru valstī. Šis spilgti parādījās Krievijā, kur arī aizsākās ‘’čeļojošā māksla’’. …
