-
Kādi menedžerisma un pārvaldības elementi ir ieviesti Latvijas publiskajā pārvaldē
Kā pēdējo labas pārvaldības principu autors vēlas minēt tiesiskumu jeb likuma varu, kas nodrošina visu iepriekšminēto principu ievērošanu, jo tikai pastāvot godīgai un taisnīgai likumdošanai, iespējams īstenot citus labas pārvaldības principus – vienlīdzību, nediskrimināciju, atskaitīšanos, caurspīdīgumu u.c. Jāatzīmē, ka publiskās attiecības, kas lielā mērā vērstas uz sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu publiskajā pārvaldē, nav tikai labas gribas izpausme, bet arī normatīvajos aktos noteikts publiskās pārvaldes pienākums. Normatīvajos aktos nostiprinātas sabiedrības tiesības saņemt informāciju un publiskās pārvaldes institūciju pienākums sniegt informāciju ir viens no priekšnoteikumiem publiskās pārvaldes darbībai sabiedrības interesēs. Tieši informācijas atklātība un pieejamība nodrošina publiskās pārvaldes darbības pārskatāmību un rezultātā sabiedrība var gūt pārliecību, ka publiskā pārvalde darbojas tās interesēs.
Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principus, kas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā. Valsts pārvaldes pienākums ir arī informēt sabiedrību par savu darbību, it īpaši to sabiedrības daļu un indivīdus, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Latvijas publiskajā pārvaldē ir nodrošināts atklātības un informācijas pieejamības princips, tādējādi nostiprinot tādus labas pārvaldības principus kā atklātība, atskaitīšanās, līdzdalība, atsaucība, orientācija uz konsensu.
…
Demokrātiskas publiskās pārvaldes galvenais mērķis ir kalpot savas valsts iedzīvotājiem, publiskās pārvaldes institūcijām, veidojot un īstenojot tādu politikas, kas nodrošina valsts izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Viens no mūsdienu liberālisma filozofiem Džons Roulzs, taisnīguma teorijas autors, valstij piešķir neitrāla tieneša lomu, kura uzdevums radīt visiem pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas, lai tie varētu realizēt savus priekšstatus sabiedriskā labuma sasniegšanai. (Rawls 1988: 257) Tādējādi ir akcentēti divi nozīmīgi aspekti – valsts pienākumi un indivīda pienākumi vispārējā sabiedriskā labuma sasniegšanai, līdz ar to demokrātiskās sabiedrības pastāvēšanai un valsts labklājības attīstībai nozīmīgas ir četru sabiedrības elementu – indivīda, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un valsts – mijiedarbība.