Der atcerētie, ka ar kaitēkļu apkarošanu nedrīkst kavēties, tas jādara, tiklīdz tos pamana. Jo lielākā daļa līdzekļu iznīcina tikai pašus kaitēkļus un to kāpurus, bet ne to olas, tāpēc miglojums jāatkārto, kad no olām izšķīlušies jaunā paaudze. Atkārtotos miglojumus nedrīkst nokavēt, jo kaitēkļu attīstības cikls ir īss, kā arī ir jāmaina līdzekļi, jo kaitēkļi var kļūt imūni pret ilgstoši izmantotu līdzekli.
Par telpaugu kaitēkļiem ir viennozīmīgs secinājums, ja augiem būs visi optimālie audzēšanas un kopšanas apstākļi, tātad tie būs veselīgi, tad kaitēkļi un slimības tos neskars, bet, ja tomēr kāda baltspārne vai laputs uzmetīsies, tad veselam telpaugam nekādu lielu ļaunumu nenodarīs. Ja tomēr augus intensīvi un regulāri apdraud insekti, tad vispirms jāmēģina no tiem tikt vaļā dabiskā veidā – nopurinot, salasot, iesūcot putekļsūcējā, saspiežot ar pirkstiem, nomazgājot ar ūdeni, spirta šķīdumu utt. tikai galējas nepieciešamības gadījumā, protams, laikus jālieto ķīmija, kura kaut arī minimāli, taču atstās ietekmi gan uz augu, uz pašu miglotāju un arī uz apkārtējo vidi. Lai cik nekaitīgas ir šādas zāles, tās tomēr ir zāles, kuras uz laiku augā izraisa stresu. Bieži lietojot šāda veida ķīmiju, jūtīgākie augi var aiziet pat bojā.
…
