Manuprāt, šī izstāde nepieciešama ikvienam, pat tādam cilvēkam, kurš mākslu neuzskata par sev tuvu izteiksmes veidu. Lai gan izstāde bija samērā nelielā, salīdzinot, piemēram, ar blakusesošo ‘’Gleznots Normandijā, taču šie meistardarbi un studijas man noteikti dvēseliski liekas arī tuvāki manai latviešu mentalitātei. Lai arī cik izcili mākslinieki nebūtu Monē, Kurbē vai Vijārs, tomēr Rozentāls un Purvītis ir mūsu tautas mantojumā ierakstāmi cilvēki, jo tik mazai tautai skaitliskā ziņā tik daudz mākslinieki – ne jau velti dažkārt pasaulē tiekam apspriesti, jo cilvēki mūsu valstī visos laikos bijuši talantīgi. Tas arī ir mūsu Latvijas tautas galvenais spēks – cilvēki. Talantīgi, strādīgi un ar īpašu dabas izjūtu, jo ne velti mūsu māksliniekiem tik izcilas ainavas, vides attēlojumi, materialitate un vizualais baudījums kopumā. Un šī izstāde ir lielsisks apliecinājums dabriem, ar kuriem tiešām varam lepoties.…
