Folklora turpina attīstīties arī mūsdienās. Folklora dzīvo tautas tradīcijās – mēs dziedam tautasdziesmas,ejam rotaļās, minam mīklas, klausāmies un stāstam pasakas, teikas un arī radam no jauna.
Folkloru un tautas tradīcijas iedzīvina mūsu ikdienā un saglabā folkloras un etnogrāfiskie ansambļi – piemēram,’’Iļģi’’, ‘’Skandenieki’’ u.c.
Mūsdienu folklora vairāk izpaužas citos folkloras žanros – nostāstos (spoku stāsti), anekdotēs, mīklās, aforistiskos izteicienos, bet it īpaši sastopami tautasdziesmu piemēri. Folklorai ir savi veidi : poētiskā jeb dziesmu folklora (tautasdziesmas), vēstītāja folklora (pasakas,teikas, nostāsti), īsformu folklora jeb brahiloģismi (mīklas,sakāmvārdi,parunas). Latviešu folklorā ir vērojama žanru mijiedarbība. Tautasdziesmā atrodam mīklu, tautas pasaka ietver tautasdziesmu formā, pasakā rod vietu sakāmvārdi utt.
Zinātni, kas pēta folkloru sauc par folkloristiku.
Vēstījums – izvērsts notikumiem bagāts stāstījums par personiski pieredzēto vai izdomāto. Jābūt izteiksmīgam, emocionālam un ar kāpinājumu, tiešo runu un uzrunu.
…
