Secinājumi
Tā kā pārnadžu skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis tiek veikti vairāk postījumu skujkoku jaunaudzēs, tādēļ jāveic dažādi pasākumi postījumu ierobežošanai.
Pārnadži lielākos postījumus nodara ziemas periodā. Vasarā postījumi ir visai niecīgi.
Reģionos kur pārnadžu un to izdarīto postījumu skaits liels nepietiek tikai ar to medīšanu, lai samazinātu postījumus.
Repelentu lietošana ir diezgan efektīva, bet ne uz ilgu laiku. Lai nodrošinātu lielāku skujkoku aizsardzības efektivitāti, nepieciešama atkārtota repelentu miglošana, pamanot pirmos pārnadžu apgrauzumus.
Lai panāktu repelenta apstrādes lielāku efektivitāti, ieteicams skujkoku stādmateriālu apstrādāt ar repelentiem jau kokaudzētavā.
Būvējot aizsargžogu, lai aizsargātu mežaudzes jāpārliecinās, lai tas būtu kārtīgi nostiprināts un nospriegots, lai dzīvnieki nevarētu ielīst pa apakšu.
Aizsargžogu ierīkošana garantē stādījumu aizsardzību, atvieglo platību apsaimniekošanu 10 gadu periodā, samazina nepieciešamību pēc darbaspēka mežā un administratīvos izdevumus.
…
