Senie romieši ap VIII gs.p.m.ē., dzīvoja pirmatnējās kopienas iekārtas apstākļos. Šai laikā Romas sociālajā iekārtā valdīja tiesiskā un faktiskā nevienlīdzība. Visi iedzīvotāji dalījās vai nu brīvajos jeb pilntiesīgajos Romas iedzīvotājos, vai nu vergos. Pilntiesīgos iedzīvotājus, kuri nāca no vissenākajām dzimtām Romas teritorijā, sauca par patriciešiem. Tiem līdzās vēl pastāvēja klienti, kuri nāca no tās pašas ģints, taču bija nonākuši trūkumā. Viņi bija brīvi , taču ar ierobežotām tiesībām – tie nevarēja piedalīties tautas sapulcē, uzstāties tiesā un slēgt līgumus. Klientiem bija savi aizstāvji – patroni. Viņu savstarpējās attiecības regulēja paražas, bet vēlāk arī likumi. Klientiem vajadzēja palīdzēt patroniem saimniecības darbos, atbalstīt briesmu gadījumos un citādi būt paklausīgam patronam. Savukārt patronam vajadzēja klientu aizstāvēt tiesā un sniegt materiālo palīdzību.…
