Ernests Rezerfords (1871 – 1937), kurš uzaudzis un izglītību ieguvis Jaunzēlandē, kļuva pasaulē slavens ar atomu uzbūves pētījumiem. Rezerforda zinātniskās darbības sākums sakrita ar X staru atklāšanas laiku.
X staru atklāšana, pēc Rezerforda vārdiem, gan pati par sevi, gan arī seku ziņā atstāja milzīgu iespaidu uz zinātnes progresu. Vēlāk šo gadu viņš nosauca par robežu starp veco klasisko un jauno fiziku. Zīmīgi, ka fizikas progresā milzīga loma bija pašam Rezerfordam, izvirzot jaunas idejas atoma uzbūves jautājumos. Novērtējot daļiņu izkliedi atomos, Rezerfords konstatēja, ka atoms „sastāv no centrālā elektriskā lādiņa, kas ir koncentrēts punktā un ko aptver vienādi liels pretējās elektrības sfērisks sadalījums”. Šo faktu 1911. gadā Rezerfords darīja zināmu Mančestras filozofiskajā biedrībā. Bet jau pirms tam zinātnieks bija nogājis garu pētnieciskā darba ceļu. Laikā no 1895. līdz 1898. gadam viņš strādāja Kavendiša laboratorijā Dž. Tomsona vadībā. Pēc tam no 1898. gada līdz 1907. gadam bija profesors Kvebekas universitātē Kanādā. 1907. gadā rezerfords atgriezās Anglijā un ieņēma profesora vietu Mančestras universitātē un fizikas laboratorijas direktora posteni. Kopš 1919. gada viņš bija Kempbridžas universitātes profesors un Kavendiša laboratorijas direktors.…
