-
Civilo ģerboņu lietošana Latvijas Republikā. Kuldīgas, Ventspils un Limbažu pilsētu ģerboņi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Civilās heraldikas nozīme Latvijas republikā | 4 | |
| Ventspils pilsētas ģerbonis | 6 | |
| Kuldīgas pilsētas ģerbonis | 9 | |
| Limbažu pilsētas ģerbonis | 11 | |
| Secinājumi | 13 | |
| Avotu un literatūras saraksts | 14 | |
| Pielikums | 15 |
Par sākotnējo posmu Latvijas civilās heraldikas un konkrēti pilsētu heraldiskās simbolikas attīstībā uzlūkojams t.s. Livonijas periods (13.- 16.gs. vidus), kad Livonijas valstu konfederācijā jau 13.gs. sāk veidoties pirmie pilsētu ģerboņi.1
Otrs posms saistās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi 16.gs. beigās – 17.gs., kad Ketleru dinastijas hercogi, veicinot hercogistes ekonomisko un politisko uzplaukumu, piešķir pilsētas tiesības vairākiem nozīmīgākajiem miestiem un apdzīvotajām vietām: Jelgavai, Bauskai, Liepājai, Jaunjelgavai (Fridrihštate), Jēkabpilij un Grobiņai.2
Krievijas impērijā mūsdienu Latvijas pilsētu heraldikas attīstības posms sākās 18.gs. beigās un turpinājās visu 19.gs. Tas saistāms intereses par civilo heraldiku aktivizēšanos impērijā.3
Ceturtais posms aptver divus gadu desmitus, kuros līdz 1940.g. risinājās neatkarīgās Latvijas Republikas pašvaldību simbolikas attīstība. Pilsētu ģerboņu veidošanu, vēsturiskās simbolikas apstiprināšanu un nereti arī koriģēšanu veic Heraldiskā Komiteja, simbolikas izveides nepieciešamību juridiski pamatoja īpašs likumdošanas akts.4
Viens no savdabīgākajiem un ļoti pretrunīgi vērtējamiem posmiem Latvijas pilsētu heraldikas attīstībā saistās ar 20.gs. 60.g otro pusi un 70.gadiem. Tas saistāms ar mēģinājumu veidot „sociālistisko heraldiku”, pārejot no „veco atribūtu kopēšanas uz jauno simboliku”.5
Latvijas civilās heraldikas attīstības pēdējais posms sākās 1988.g., sabiedrībā noritot aktīvai diskusijai par pilsētu vēsturiskās heraldikas atjaunošanas nepieciešamību. No šī brīža par civilās heraldikas sistēmu Latvijā atbildīga ir Valsts Heraldikas komisijai.6
1988.gadā vēsturisko ģerboņu atjaunošanas procesu uzsākot, jaundibinātā Heraldikas komisija ļoti pamatīgi izvērtēja neatkarīgajā Latvijā tapušos ģerboņu zīmējumus. Profesora Riharda Zariņa 20. gadsimta 20. un 30. gados izveidotā heraldiskā attēlojuma stilistiskā ievirze tika atzīta kā nozīmīga un turpināma. Ģerboņu attēli tika sagatavoti atbilstoši jaunajām tehniskajām iespējām kvalitatīvai pavairošanai, atsevišķos gadījumos arī vizuāli precizēti. Atjaunotās valsts laikā pilsētas tiesības ieguva 22 apdzīvotas vietas. Tagad visām 77 Latvijas pilsētām ir Valsts Prezidenta apstiprināti ģerboņi.…
Latvijas civilās jeb korporatīvās heraldikas vēsture mērāma jau septiņos gadsimtos. Sākusies ar pilsētu ģerboņu parādīšanos 13.gs., tā arī mūsdienās saistās ar to krāsu un simbolu valodu, kas aicināta heraldiski reprezentēt apdzīvotās vietas – pilsētas, pagastus, novadus. Nenoliedzot arī citu heraldisku simbolu esamību Latvijas civilās heraldikas vēsturē (noteiktu administratīvo apgabalu, cunfšu, dažādu korporatīvu organizāciju), tieši pilsētu ģerboņi visspilgtāk parāda civilās heraldikas vēsturi, kas savā attīstībā iezīmē vairākus, galvenokārt politiski ideoloģisku aspektu definētus attīstības posmus. Katru no tiem nosaka pilsētu ģerboņu veidošanās vai izmaiņu īpaša intensitāte. Darbā tiek aplūkoti Ventspils, Kuldīgas un Limbažu pilsētu ģerboņi, jo šīs pilsētas ieguva pilsētu tiesības jau Livonijas konfederācijas laikā, tādējādi arī to heraldiskā simbolika ir sena un ļauj izsekot civilās heraldikas attīstības tendencēm cauri dažādiem laikmetiem līdz pat mūsdienām. Darba mērķis ir aplūkot civilo ģerboņu lietošanu Latvijas Republikā, kā arī izpētīt Kuldīgas, Ventspils un Limbažu pilsētas ģerboņus to vēsturiskajā attīstībā.
