Latviešu rakstniecības dižgaru atstātajā mantojumā mīlestībai nereti ir atvēlēta sižeta vadlīnijas aizsācējas, konfliktsituāciju radītājas un sižeta atrisinājuma veidotājas loma. Savu lomu tā veikusi gan divu mīlētāju, gan vecāku un bērnu starpā, gan cilvēka attieksmē pret apkārtējo vidi. Taču mīlestības skaistumu autors darbā nereti „vainago” nevis ar laimīgām beigām, bet ar traģisku noslēgumu – varoņa nāvi, kā to savos darbos izdarīja gan Rainis, gan Rūdolfs Blaumanis. Abi dižie „spalvu meistari” savā daiļradē vērsuši uzmanību kā uz divu mīlētāju mīlas jūtu atainojumu, tā uz ģimenes locekļu attiecībām. Viņu, piemēram, dažādu mīlas jūtu aprakstīšanā sekoja arī nākamo paaudžu literāti. Tāpēc arī esmu vērsis uzmanību uz mīlestības veidiem, kādi visbiežāk ir sastopami latviešu literatūrā, jo rakstnieku aizskartās mīlestības radītās problēmas savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien.…
